шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko ◦ Komunālo dzīvokļu atgriešanās

Arturs Jeresjko ◦ Komunālo dzīvokļu atgriešanās

2008.-2010. gadu krīze ļoti stipri iedragāja Latvijas iedzīvotāju ticību kreditēšanai kopumā un hipotekārajai kreditēšanai kā tādai.

 

Paļaušanās tikai uz saviem spēkiem un cītīga izvairīšanās no parādsaistībām ir palīdzējusi potenciālajiem māju un dzīvokļu īpašniekiem izkristalizēt jaunas prioritātes. Miljonu vērtā villa jūras krastā ir palikusi skaistajos, nepiepildītajos sapņos, šobrīd Latvijas iedzīvotāji izvirza sev daudz pragmatiskākus mērķus - arvien pieprasītāki kļūst divistabu un mazāki, pilnībā apdarināti dzīvokļi, kuru cena nepārsniedz 70 tūkst. eiro, vai arī trīsistabu dzīvokļi - ne dārgāki par 90 tūkst. eiro.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka līdzīga tendence šobrīd ir vērojama daudzās pasaules valstīs. Un ne jau tāpēc, ka naudas trūkst. Tā drīzāk ir modes tendence.

Runa ir par izdevumu samazināšanu, kā arī par mājokļu funkcionalitāti un jaunām koncepcijām, kuras varētu padarītu šos mājokļus pieejamākus lielākam iedzīvotāju skaitam. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais: modē nāk co-housing jeb kooperatīvās dzīvošanas koncepcija. Principā to var salīdzināt ar komunālajiem dzīvokļiem.

Dānijā šobrīd tādi ir aptuveni 10% mājsaimniecību. Arvien lielāks kļūst arī tādu mājsaimniecību skaits, kurās ir viens cilvēks, un kuras apzīmē ar ''1 cilvēks + suns''. Cilvēki kļūst arvien mobilāki, viņi vēlas dzīvot pilsētas centrā; paralēli samazinās arī privātās telpas nozīme.

Rezultātā pasaulē arvien pieprasītāki kļūst 25-35 kv.m lieli dzīvoklīši, bet ASV pat vēl mazāki - aptuveni 16 kv.m. Tas ir saistīts ar pārmaiņām dzīvesveidā: cilvēki cenšas arvien vairāk socializēties ārpus mājas, kā arī ar ekonomiskajiem aspektiem - mājokļa ekspluatācijai jābūt lētai.

Protams, šis pārmaiņu process ir lēns, un villa pie jūras vēl ilgi paliks rozā sapnis lielākajai daļai mūsu planētas iedzīvotāju. Taču jaunajai paaudzei jau ir citas vērtības, un tās stimulēs pārmaiņu procesu arī nekustamo īpašumu tirgū.

Latvijā minimālismu šajā jomā veicina ne tik daudz pēkšņi uzplaiksnījusī socializēšanās vēlme, cik banāla vēlēšanās ietaupīt. Ja vairāk nekā 60% no saviem ienākumiem ir jāatdod par mājokli, cilvēks sāk arvien biežāk uzdot sev jautājumu: ''Vai es gribu būt sava nekustamā īpašuma vergs?".

Atbilde uz šo jautājumu Vācijā, piemēram, atrasta jau sen. Tur 85% visa nekustamā īpašuma pieder lieliem uzņēmumiem, un dzīvokļi pārsvarā tiek izīrēti. Arī Skandināvijā arvien populārāks kļūst tāds īres veids kā īpašuma tiesību īre.

Latvijas iedzīvotāji, šķiet, soļo šajā pašā virzienā. Lai kardināli atrisinātu mājokļa jautājumu, nav obligāti jāiegādājas māja vai dzīvoklis. Daudz ātrāk un ērtāk to var izdarīt vienkārši noīrējot iepatikušos mājokli.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Arturs Jeresjko (Артур Ересько).

Related items

  • Arturs Jeresjko ◦ Eirozonas attīstība 2017. gadā: lēna, toties stabila

    Ja politiskajā aspektā 2017. gads Eiropai solās būt diezgan sarežģīts (vēlēšanas, Brexit, neprognozējamās attiecības ar jauno ASV vadību, sankciju karš ar Krieviju), tad ekonomiskajā aspektā - diezgan labs. Eirozonas valstīm jau nu noteikti.

     

    Pagājušo gadu iezīmēja neviennozīmīgi signāli attiecībā uz eirozonas ekonomisko izaugsmi, taču pārsvaru guva visā visumā pozitīvas ziņas. Par spīti tam, kas eirozonai bija jāpiedzīvo savā teritorijā un ārpus tās, 2016. gadā tā nodemonstrēja izturību.

    Neskatoties uz milzīgo spriedzi, kura valdīja pasaules tirgos pagājušā gada janvārī un februārī, neskatoties uz Brexit un globālo tirdzniecības apjomu kritumu, uzņēmēju un patērētāju uzticēšanās pakāpe eirozonā ir saglabājusi apbrīnojamu stabilitāti. Provizoriskās prognozes liecina, ka reģiona IKP 2016. gadā ir pieaudzis par solīdajiem 1,6%. Tādējādi 2016. gads bija jau otrais manāmas eirozonas ekonomiskās izaugsmes gads.

    Šobrīd jau var prognozēt, ka šī valūtas bloka mērenās ekonomiskās izaugsmes tempi saglabāsies arī 2017. gadā, un eirozonas IKP pieaugs par vēl vismaz 1,5%.

    Šogad politiskās norises būs Eiropas ekonomikas galvenais riska faktors. Arī 2017. gadā Eiropu sagaida spilgti izteikta politiskā nenoteiktība, kura var ietekmēt arī vēlmi investēt.

    Runa ir par visām 2017. gadā paredzētajām vēlēšanām: Nīderlandē, Francijā, Vācija, iespējams, arī Itālijā. Populistiskas dabas pārsteigumi, kurus piedzīvoja ASV un Lielbritānija, principā nav izslēgti arī Eiropā.

    Lai nu kā: Vācijā šogad notiks parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā tiks ievēlēts Vācijas kanclers, Francijā - prezidenta, bet Nīderlandē - parlamenta vēlēšanas. Itālijā situācija ir savādāka: Mateo Renci, kurš 2016. gada beigās atkāpās no Itālijas premjerministra amata, vēl decembra vidū pieļāva, ka pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas valstī varētu notikt jau 2017. gada jūnijā.

    Un tomēr: pašlaik vēl ir pamats prognozēt investīciju apjoma pieaugumu par 2,5%. Tas gan būs nedaudz mazāks par 2015. un 2016. gadā sasniegtajiem 3%.

    Savukārt inflācija tiek prognozēta 1,5 līdz 1,8% robežās.

    Vairākus gadus eirozonā inflācija bija zema, radās pat deflācijas risks, kurš apdraudēja reģiona ekonomikas atjaunošanās procesu. 2017. gads jūtami samazinās, bet varbūt pat noņems zemas inflācijas risku.

    Šeit būtu svarīgi atzīmēt, ka pagājušā gada decembrī inflācija eirozonā jau palēcās par pusi procentpunkta (līdz 1,1%), ko izraisīja praktiski tikai un vienīgi straujais naftas cenu kāpums. Pagaidām nekas neliecina, ka barela cena varētu no jauna krist, tādēļ nav arī iemesla baidīties, ka varētu apstāties patēriņa cenu kāpums eirozonas valstīs.

     

    Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

  • Arturs Jeresjko ◦ Ārējā tirdzniecība: deficīts samazinājies līdz minimumam

    Kokapstrādes izrāviens septembrī nav spējis atvieglot naftas un graudaugu eksporta smago kritienu. Kopumā Latvijas preču eksporta apjomi septembrī salīdzinājumā ar šo pašu iepriekšējā gada mēnesi samazinājās par 2,7%. Eksporta preču apjoma samazinājums šī gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu 2015. gada periodu bija 1,6%.

     

    Skatoties gada griezumā, vislielāko artavu septembra kritumā deva reeksports. Precīzāk fakts, ka no Latvijas izvesto minerālizejvielu (naftas un naftas produktu) apjomi turpināja rukt (septembrī par 33,1%). Daļēji tas skaidrojams ar neseno oficiālo paziņojumu, ka Krievija pakāpeniski pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas ostām. Ņemot vērā Krievijas valsts uzņēmumā ''Transņeft'' valdošo gaisotni, kā arī Krievijas puses stingro nostāju vispirms nodrošināt ar kravu Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala ostas, visticamāk, pozitīvas tendences šajā nozarē arī turpmāk nav gaidāmas.

    Latvijas eksporta apjomus gada griezumā uz leju velk arī pārtikas rūpniecība (-6%). Tas ir saistīts ar ļoti lielu graudaugu eksporta apjomu kritumu (-54%). Un šeit ir divi iemesli. Pirmkārt, graudaugu raža pagājušajā gadā daudzos aspektos pārspēja iepriekšējos rekordus. Attiecīgi, šī gada ''parastā'' raža savākto un eksportēto apjomu ziņā ļoti zaudē. Otrkārt, sakarā ar labvēlīgajiem laikapstākļiem graudaugu eksports šogad sākās mēnesi ātrāk: augustā graudaugu eksporta apjomi pieauga septiņas reizes, toties septembrī sekoja kritiens.

    Līdztekus naftai un graudaugiem, ir vērojams mazāks eksporta apjoms Latvijai tik nozīmīgajos segmentos kā mehānismi, iekārtas (-8,2%) un metālizstrādājumi (-6,3%).

    Toties kokapstrādes nozare turpina priecēt - tās eksporta apjomu palielinājums gada griezumā sasniedza 10,1% (tai skaitā eksports uz Lielbritāniju +26%).

    Brexit izraisītais nemiers lika Latvijas koksnes un koksnes izstrādājumu eksportētājiem strādāt ar divkāršu sparu, cenšoties pārdot pēc iespējas vairāk, kamēr briti vēl ir Eiropas Savienībā. Starp citu, šis visai Eiropai tik liktenīgais Lielbritānijas izstāšanās datums kļūst arvien nekonkrētāks. Tā, Lielbritānijas Augstākā tiesa lēma, ka valdība nevarēs uzsākt ar Brexit saistītās procedūras bez parlamenta atļaujas. Ko tur galu galā izdomās britu tautas kalpi, nav zināms. Jebkurā gadījumā šķiršanās moments tiek atlikts, un Latvijas eksportētājiem tā ir laba ziņa.

    Atgriežoties pie eksporta: tā kopējos apjomus palielināja mēbeļu (30,9%) un ķīmiskās produkcijas (7,6%) sektors.

    Lai nu kā, Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts septembrī bija mazākais pēdējo gadu laikā. Septembrī preču ārējās tirdzniecības deficīts saruka līdz 87,1 milj. eiro, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada.

     

    Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

  • Arturs Jeresjko ◦ Būvnieki gaida signālu no Briseles

    Latvijas statistiķi ir aprēķinājuši neuzbūvēto māju, cehu un ceļu skaitu.

     

    Salīdzinot ar 2015. gadu, pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 17,8%. Absolūtajos skaitļos šis kritums bija 318 miljoni eiro.

    Raugoties uz inženierbūvju celtniecības apjomu 2016. gadā, iepriekš minētais cipars neizskatās pārāk dramatiski: šeit kritums bija 33,3%.

    2016. gadā lejupslīde bija vērojama gandrīz visās inženierbūvniecības jomās, tai skaitā attiecībā uz ostām, ūdensceļiem, dambjiem un citām hidrotehniskām būvēm - par 31,3%; tiltiem, estakādēm un tuneļiem - 29,9%, autoceļiem, ielām, ceļiem, lidjoslām un dzelzceļiem - 29,5%.

    Kaut gan ir arī atsevišķas jomas, kurās dzīve iet augšup. Par 6,2% ir palielinājies izbūvēto maģistrālo cauruļvadu, sakaru līniju un elektropārvades līniju apjoms.

    Nemaz tik slikti neiet arī dzīvojamo ēku sektorā. Gada laikā to skaits ir palielinājies par 2%. Pat vairāk: salīdzinot 2016. gada ceturto ceturksni ar tādu pašu 2015. gada periodu, var runāt par īstu dzīvojamo māju celtniecības bumu: kāpums ir 36,5%.

    Taču jauni dzīvokļi un elektropārvades līnijas nespēj stāties pretī  - kopumā! - bēdīgajai tendencei. Latvijā būvniecības nozare ir pārāk stipri  atkarīga no publiskā sektora pasūtījumiem, kurš savukārt ir ļoti piesaistīts ES finansējumam. Un šis finansējums 2016. gadā - salīdzinot ar iepriekšējiem - bija vistrūcīgākais.

    Tādējādi: būvniecības nozares attīstību bremzē lēnā ES struktūrfondu līdzekļu apguve. Lai arī pagājušogad tika prognozēta mazāka naudas plūsma no ES ''apcirkņiem'',  2016. gada sākumā vēl bija grūti paredzēt, ka šī plūsma izsīks līdz tik ļoti dramatiskam līmenim, stipri pavelkot uz leju visu būvniecības nozari kopumā. Rezultātā: pašreizējie zemie rādītāji ir salīdzināmi ar būvniecības produkcijas apjoma samazināšanos 2008.-2010. gadu krīzes laikā.

    Par to, vai nākotnē ir cerības sagaidīt šīs nozares izaugsmi ir jājautā nevis Latvijas būvspeciālistiem, bet gan Briseles birokrātiem, kuri jau nodemonstrēja savu neprognozējamību trūcīgajām ES valstīm paredzēto subsīdiju izmaksāšanas jautājumā.

    Šobrīd tiek plānots, ka Eiropas finansējums atgriezīsies 2017. gada otrajā pusē. Un tad Latvijā parādīsies jauni būvlaukumi.

    Starp citu, var prognozēt arī to pazušanas brīdi. 2020. gadā finansiālais atbalsts no Eiropas puses strauji samazināsies. To var apgalvot pilnīgi droši. Diemžēl mēs nevaram būt tikpat droši par to, ka 2020. gadā būvniecības sektorā ieplūdīs daudz vairāk valsts un privāto investīciju.

     

    Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).