Jaunākajā Pasaules Bankas globālajai attīstībai veltītājā ziņojumā ir teikts, ka aptuveni 200 milj. pasaules iedzīvotāju nevar atrast darbu, un trešdaļa no tiem vēl nav sasniegusi 25 gadu vecumu. Tai pat laikā daudzās valstīs tiek palielināts pensionēšanās vecums. Pretruna ir acīmredzama.
Viens no pensionēšanās vecuma palielināšanas atbalstītāju argumentiem ir saistīts ar garāku iedzīvotāju mūža ilgumu, kas savukārt tiek panākts ar labāku medicīnisko aprūpi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu visos tā aspektos. Patiešām: attīstītajās valstīs daudzi cilvēki ilgāk saglabā darbspēju un ir gatavi strādāt tālāk.
Vēl viens arguments atrodas pavisam citā plaknē un ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas līdzekļu trūkumu cilvēka cienīgu pensiju izmaksāšanai, kam par iemeslu ir zemāki dzimstības rādītāji, attiecīgi - mazāks darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars.
Pensionēšanās vecums tiek palielināts lielākajā daļā attīstīto valstu. Gan Eiropā, gan ASV ir pilnīgi normāli doties pensijā 65 gadu vecumā. Valstīs ar vājāk attīstītu ekonomiku (Krievijā, Ķīnā) šis vecums ir mazāks - 55-60 gadi. Baltijas valstis šajā jautājumā seko Vecās Eiropas pēdās. Vēl pavisam nesen Latvijā pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan arī vīriešiem bija 62 gadi, tagad to pakāpeniski palielina līdz 65.
Pa to starpu: 2016. gada beigās Latvijas pensiju fondos bija uzkrāti 2,76 mljrd. eiro, no kuriem 2,3 mljrd. ir nākamo pensionāru sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljoni ir šo līdzekļu pārvaldītāju sagādātā peļņa.
2. līmeņa pensijas sistēmā 2016. gada beigās strādāja septiņi līdzekļu pārvaldīšanas uzņēmumi, kuri piedāvāja 20 pensijas uzkrājumu pārvaldīšanas plānus.
2016. gadā visu 2. līmeņa pensijas plānu gada vidējais ienesīgums bija 2,02%. Privātajos pensiju fondos (3. pensijas līmenis) ienesīguma rādītājs pagājušajā gadā bija nedaudz augstāks - 3,38%.
Tai pat laikā lielākā daļa privātuzņēmumu un to darbinieku neizjūt lielu interesi par 3. līmeņa plāniem. Un tam ir vairāki iemesli. Latvijas darbaspēka tirgus problēma ir tā, ka valstī vēl nav izveidojies vidējais slānis, tādēļ uzkrājumu pensiju sistēmās iesaistīto vēl ir ļoti maz.
Cits skaidrojums ir ēnu ekonomika, kura Latvijā veido 24% no IKP. Šajā gadījumā runa ir par nelegālu darba samaksu - tā saucamajām aplokšņu algām, kuras dažādu ekspertu vērtējumā veido 25-60% no privātuzņēmumu darbinieku algām.
Taču svarīgāks par visu ir uzticēšanās moments. Tikai 2,9% no strādājošajiem rēķinās ar vecuma pensiju, vienlaikus viņi atzīmē, ka par savu nākotnes pensiju zina maz un situācijas uzlabošanai nedara pilnīgi neko - cer uz brīnumu.
Taču brīnumi pasaulē nenotiek. Pēc pāris desmitiem gadu cilvēkam ar vidējiem ienākumiem 1. un 2. pensijas līmenis nodrošinās aptuveni 40% no iepriekš darbā gūtajiem ienākumiem.
