Print this page
Arturs Jeresjko ◦ Jaunceltņu nacionālās īpatnības

Arturs Jeresjko ◦ Jaunceltņu nacionālās īpatnības

Neskatoties uz to, ka pēdējos divus gadus jauno projektu skaits Rīgā acīmredzami pieaug, Latvijas galvaspilsēta Baltijas valstu konkurencē ir noslīdējusi uz trešo vietu. Līdera pozīcijas šajā jomā joprojām ir Viļņa, otrajā vietā - Tallina.

 

Rēķinot no 2015. gada pirmajiem mēnešiem, Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir pieejams vien 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis jeb par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013.-2014. gadā. Tallinā jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pilnībā pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 dzīvokļiem vairāk nekā pirms diviem gadiem. Viļņā attiecīgi - 13,4 jeb par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekšējos gados.

Ielūkojoties vēsturē, var konstatēt, ka līdz 2007. gadam jauno projektu skaits visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās ik gadu pieauga. Sākot ar 2008. gadu tas sāka iet mazumā, sasniedzot savu zemāko punktu 2010. gada krīzes laikā. Neskatoties uz to, ka sākot ar 2011. gadu jauno dzīvojamo māju projektu skaits ar mainīgām sekmēm palielinājās, visstraujāk sasniegt būvniecības apjomus izdevās tieši Viļņai.

Interesanti, ka Baltijas valstu būvniekiem tā arī nav izdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī. Šobrīd, 2016. gadā jauno dzīvojamo māju projektu skaits Rīgā atrodas 2003. gada, Tallinā - apmēram 2004. gada, savukārt Viļņā - 2005. gada līmenī.

Tāpat interesants ir fakts, ka Lietuvas būvnieki cenšas minimizēt savus izdevumus, palielinot dzīvokļu skaitu jauno dzīvojamo māju projektos. Rezultātā: Tallinā jaunajos dzīvojamo māju projektos vidēji 44 dzīvokļi,  Rīgā - 56, bet Viļņā - 81 dzīvoklis.

Tādēļ nav brīnums, ka Viļņā dzīvokļi sanāk vismazākie -  vidēji 54 kv.m. Salīdzinājumam: Rīgā un Tallinā jauna dzīvokļa platība vidēji ir 65-70 kvadrātmetri.

Toties Lietuvas galvaspilsētā jaunos dzīvokļus izdodas notirgot daudz veiksmīgāk nekā pie ziemeļu kaimiņiem. Tā, Viļņā jaunajos dzīvojamo māju projektos 2014.-2015. gadā ir nopirkti 33% no kopējā šajā periodā iegādāto dzīvokļu skaita. Tallinā šis īpatsvars ir daudz mazāks - vien 19%, Rīgā - 14%.

Tas, ka Rīgā jaunceltņu dzīvokļi ir tik vāji pieprasīti liecina ne tikai un ne tik daudz par to zemo kvalitāti un dārdzību, bet gan par to, ka Latvijā mājokļu tirgū ir ļoti liels sērijveida dzīvokļu piedāvājums.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items