Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada ceturksni ir pieaudzis vien par 0,8%, un tas ir pārsteidzoši zems rādītājs.
Lielākā daļa ekonomistu, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus ieskaitot, gaidīja, ka šis cipars būs daudz lielāks. Jo īpaši ņemot vērā iepriekšējā ceturkšņa rezultātus ar 2% IKP pieaugumu.
Provizoriskie dati liecina, ka trešajā ceturksnī turpinājās straujš kritums būvniecības nozarē (24% gada griezumā). Šādus lejupslīdes tempus jau var salīdzināt ar Latvijas jaunāko laiku vēstures smagāko 2008.-2010. gadu krīzi.
Savukārt ražošanas un pakalpojumu sniegšanas jomās turpinājās lēna izaugsme - par attiecīgi 2% un 1%.
Mazumtirdzniecība īpašu optimismu neiedveš. Neskatoties uz to, ka pārdošanas apjomi turpina palielināties, tas notiek arvien lēnāk. Visdrīzāk šeit var runāt par patēriņa pieauguma tempu palēnināšanos. Izskatās, ka arī investīciju pieplūdums turpina samazināties.
Šis neizteiksmīgais IKP liecina gan par mājsaimniecību, gan arī uzņēmēju piesardzību, kuru savukārt ir izraisījis mūsu ekonomikas nenoteiktais stāvoklis un/vai privātā sektora nomāktais garastāvoklis. Atsevišķos gadījumos uzņēmēju garastāvoklis ir pat pārāk slikts. Reāla ekonomiska pamata tam nav.
Uzņēmēju pesimismu daļēji var skaidrot ar dažbrīd ļoti neveiklu valdības rīcību. Atcerēsimies kaut vai nebeidzamos skandālus bezgalīgajā piemērotu kandidatūru meklēšanas procesā tādiem izšķirošas nozīmes amatiem valsts pārvaldē kā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs . Skaidrs, ka optimismu nevairo arī medicīnas un izglītības jomā uzsāktās reformas, kuras - lai arī visumā norit pareizajā virzienā - sabiedrībai visbiežāk tiek atspoguļotas sagrozītā veidā.
Par to, ka Latvijas ekonomikā viss nav tik slikti kā izskatās, liecina arī fakts, ka nodokļi kopbudžetā iepeld kā plānots. Kaut arī šis plāns bija izstrādāts, prognozējot daudz lielāku IKP. Kopumā nodokļos ir iekasēts par 4% vairāk nekā tādā pašā iepriekšējā gada periodā.
Ņemot vērā IKP provizorisko novērtējumu, 2016. gada kopējā prognoze tagad ir zem 2% līmeņa. Taču eksistē arī pesimistiskākas prognozes - Latvijas Bankā, piemēram, pieļauj, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme pēc sezonāli izlīdzinātajām cenām var būt pat zem 1,4%. Salīdzinājumam: gada sākumā tika plānots panākt IKP pieaugumu 3% apmērā.
