Beidzot ir sadzirdētas Latvijas darba devēju vaimanas par kvalificēta darbaspēka trūkumu. Saeimas komisija ir atbalstījusi grozījumus Imigrācijas likumā. Izdarītie labojumi ļaus vienkāršot ieceļošanas nosacījumus to nozaru pārstāvjiem, kurās ir prognozējams kadru deficīts.
Ja Saeima atbalstīs komisijas priekšlikumus, tad gan augstākās klases menedžeriem, gan traktoristiem no citām valstīm būs daudz vieglāk iekārtoties šeit darbā. Galvenais, lai viņi nonāktu vajadzīgo profesiju sarakstā.
Ja kādā nozarē tiks konstatēts darbaspēka trūkums, tad attiecīgās profesijas viesstrādnieks 10 dienu laikā saņems ES zilo karti, kura ļaus viņam strādāt Latvijā. Nākamais solis būs ilgtermiņa vīza ar derīguma termiņu līdz pat sešiem mēnešiem. To varēs arī pagarināt.
Izspēlējot ''zilo kārti'', mēs varam vismaz daļēji atgūt zaudēto, ņemot vērā to, kādas cilvēku masas ir aizplūdušas no Latvijas uz Rietumiem. Un šeit runa ir ne tikai par sezonālajiem lauku strādniekiem no bijušajām PSRS republikām, kuri par vidējo, 600-700 eiro lielo Latvijas algu labprāt paņems rokās lāpstas un grābekļus, bet arī nopietniem uzņēmumiem, kuriem ir apsolīta zilā karte, ar nosacījumu, ka attiecīgais uzņēmums nodarbina ne mazāk kā 50 cilvēku un tā gada apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro.
Jā, raugoties caur ekonomiskā izdevīguma prizmu, zilās kartes zaudē faktiski jau slēgtajai programmai ''uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām'', jo agrāk šādam investoram līdzi automātiski nāca vairāki desmiti tūkstošu eiro, kurus viņš tādā vai citādā veidā atstāja Latvijas ekonomikā. Un tomēr: nav nekā svarīgāka par smadzenēm, pie pārējā ātri vien tiksim.
Turklāt lēmumu par zilās kartes izsniegšanu noteikti ietekmēs arī ārvalsts investora vēlme ieguldīt mūsu valsts ekonomikā. Vēl labāk, ja viņš to būs izdarījis jau iepriekš.
Zilā karte ļoti noderēs prioritāro nozaru attīstībai. Piemēram, informācijas tehnoloģiju jomai, kura jau ir nonākusi Latvijas ienesīgāko eksporta nozaru TOP 3. Un šeit jau ir jūtams kadru deficīts. Cīņā par ''gaišajām galvām'' Latvijas programmēšanas uzņēmumiem kā papildu bonuss ļoti noderēs dokuments, kurš ļaus dzīvot, strādāt un pārvietoties pa visu Eiropas Savienību.
Tiesa gan, viss minētais pagaidām ir tikai teorija, kurai var nākties sastapties ar skarbu populistisku īstenību. Septembrī Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 7,9% jeb 75 664 iedzīvotāji. Un nav ne mazāko šaubu, ka atradīsies politiķi, kuri metīsies aizstāvēt ''mūsu'' bezdarbniekus, uzkarinot uz durvīm, pa kurām varētu ienākt ''ne mūsējie'', vēl vienu pamatīgu slēdzeni. Un tas nekas, ka lielākā daļa ilglaicīgo Latvijas bezdarbnieku ir gados paveci cilvēki, kuri IT jomai pie labākās gribas nevar būt noderīgi. Nav svarīgi, cik šie cilvēki pelna, galvenais - par ko viņi balso.
