Pretēji vispārpieņemtajam viedoklim Latvijas meži NAV pilnībā izcirsti eksportam. Patiesībā viss ir pilnīgi otrādi - mēs lēnām un pakāpeniski aizaugam.
Laikā periodā pēc Otrā pasaules kara mežu platība Latvijā ir divkāršojusies! 1035. gadā valsti klāja 1,747 milj. hektāru meža, bet 2015. gadā tie jau bija 3,356 hektāri. Starpība ir acīmredzama.
Vidēji Latvijā gada laikā tiek izstrādāti 10 līdz 12 milj. kubikmetru koksnes, tai pat laikā meža platības pieaugums ik gadu ir vismaz 25 milj. kubikmetru apmērā. Zāģē cik gribi!
Meži aizņem 52% no mūsu valsts platības, un būs vien jāpapūlas, lai atrastu Eiropas Savienībā citu, tik ļoti kokiem aizaugušu valsti. Tāda ir, piemēram, Somija ar saviem 66%. Turklāt Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 1,7 hektāri meža, un tas ir ceturtais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.
Savukārt pievienotā vērtība koku pārstrādes sektorā ir četrkāršojusies: respektīvi, apaļbaļķu vietā uz Skandināviju un Lielbritāniju arvien biežāk tiek eksportēti dēļi un mēbeles. Meža nozare veido 2 mljrd. eiro no Latvijas IKP. Tā ir pelnošākā Latvijas tautsaimniecības nozare.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā valsts aizaugšana ar kokiem norīt pilnā sparā. ''Eiropas Savienības Statistikas biroja'' dati liecina, ka 1990. gadā valsti klāja 3,173 milj. hektāru meža, 2015. gadā tie bija jau iepriekš minētie 3,356 milj.
Salīdzinājumam: ja nu kāds var sūdzēties par mežu trūkumu, tad tā ir Lietuva: tikai 2,18 milj. hektāru 2015. gadā, turklāt platības ziņā šī valsts ir lielāka par Latviju.
Taču brīnīties par to, ka Latvijas iedzīvotāji atrodas tādos džungļos, nevajadzētu. Ko tad citu mēs varētu sagaidīt, ņemot vērā to, cik ļoti - likvidējot lielos ražotājus un kolhozus - pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas saruka saimnieciskās darbības apjomi. Tādēļ Latvijas dabas mīļotājiem nevajadzētu tik ļoti vaidēt un pārdzīvot par katru nozāģēto priedi. Latvijas lielākā problēma pašlaik ir nevis koku, bet gan cilvēku trūkums, kurus valstī var noturēt tikai ar jaunām darbavietām un cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem. Pat ja šī mērķa sasniegšanai nāksies šo to nozāģēt.
Atgriežoties pie mīta par totālu zaļo stādījumu izciršanu, tā saknes, visticamāk, ir meklējamas apstāklī, ka pasākumi ērtākai koksnes izvešanai nereti notiek netālu no labi asfaltētiem ceļiem, pa kuriem bieži vien pārvietojas ļoti apzinīgi un ''zaļi'' domājoši pilsoņi. To, ka nedaudz tālāk lauki jau ir pārvērtušies par necaurejamiem brikšņiem, viņi pa savas automašīnas logu, protams, neredz.