Print this page
Arturs Jeresjko ◦ Rūpnieciskā revolūcija: kāpums pirms krituma

Arturs Jeresjko ◦ Rūpnieciskā revolūcija: kāpums pirms krituma

2016. gada maija rūpniecības statistika pārsteidz ar saviem uzlabošanās tempiem. Tā vien liekas, ka īstais laiks sākt runāt par industrializāciju rūpniecisko revolūciju, par birokrātu un lauksaimnieku pārtapšanu proletāriešos.

 

Salīdzinājumā ar 2015. gada maiju šogad saražotās produkcijas apjomi ir krasi pieauguši par 5,1%. Industriālā pirmrindnieka - apstrādes rūpniecības - apjomi ir palielinājušies par solīdajiem 5,3%, bet enerģētikas nozares - par 4,8%.

Par īstu rekordu var nosaukt datoru, elektronikas, optikas (24,8%) un metālizstrādājumu (19,6%) ražošanā notiekošo. Šogad par 17,1% vairāk nekā pagājušogad ir izremontēti kuģi, darbagaldi un citas ražošanas jaudas. Arī kokapstrādes nozare ar saviem 6% kaunā nepalika.

Rezultātā 2016. gada I ceturksnī rūpnieciskās ražošanas rādītāji Latvijā pirmo reizi diezgan izteikti pārsniedza 2008. gada pirmskrīzes līmeni. Tātad, var droši apgalvot, ka fabrikas un rūpnīcas ir pārvarējuši baisāko krīzi Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Ko nevar teikt, piemēram, par nekustamo īpašumu jomu. 

Par to Latvijas strādniekiem, inženieriem un apgādes darbiniekiem ir jāpateicas Eiropas patērētājiem. Gada izteiksmē uz eirozonu virzītais apstrādes rūpniecības eksports ir pieaudzis par 9,9%, savukārt ārpus tās ir samazinājies par 4,7%. Un tas ir pilnīgi loģiski, ņemot vērā rubļa, grivnas, tenges un citu brīvos ūdeņos peldošo valūtu devalvāciju.

Gribi augt, esi gatavs krist. Neskatoties uz iepriecinošo maija statistiku, nākotne ir miglā tīta. Latvijas ražotāju jau tā labais garastāvoklis jūnijā vēl nedaudz uzlabojās, pakāpās arī eirozonas iepirkumu menedžeru indekss (PMI), taču ārējo pieprasījumu nedaudz paralizēja negaidītie Brexit rezultāti. Šis referendums var ļoti stipri iedragāt Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības dinamiku, ietekmējot mūsu ražotājus netiešā veidā - vienkārši samazinot patērētāju aktivitāti kontinentālajā Eiropā. Līdztekus pieprasījuma kritumam, visapkārt valdošā nenoteiktība piebremzēja arī tik ļoti nepieciešamos ekonomikas nozaru investīciju tempus.

Kopumā var samērā droši prognozēt, ka Latvijas rūpnieciskā izaugsme šogad būs nestabila un visā visumā maz jūtama. Taču labā ziņa ir tā, ka mēs pašlaik runājam par kāpumu nevis kritumu. 

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items