Latvijas valdība ir spiesta atzīt, ka valsts ekonomiskās izaugsmes tempi būs lēnāki nekā plānots. Lielākie riski tuvāko gadu laikā ir saistīti ar vājo pieprasījumu eksporta tirgos un nestabilo ekonomisko situāciju pasaulē.
Finanšu ministrija ir sagatavojusi ''Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam'', kurā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2017. un 2018. gadam ir samazināta attiecīgi par 0,3 un 0,2 procentpunktiem.
Interesanti, ka Danas Reiznieces-Ozolas pakļautībā esošais resors vienlaikus ar Latvijas ekonomiskās attīstības tempu palēnināšanos prognozē pasaules kopējās ekonomikas izaugsmes nostiprināšanos. Kāpēc Latvijas un pasaules ekonomikai nav pa ceļam Finanšu ministrija nemin, taču ir skaidrs, ka Latvija ir ļoti atkarīga no Krievijas un tādēļ lielākā mērā cieš no pašreizējās ES-KF karadarbības.
Lai nu kā, Finanšu ministrija prognozē Latvijas IKP pieaugumu 2017. un 2018. gadā par attiecīgi 3,3% un 3,4%. Salīdzinājumam: ''Stabilitātes programmā 2015.-2018. gadam'' IKP pieaugums 2017. un 2018. gadam tika prognozēts 3,6% apmērā.
Taču, lai arī kā attīstītos Latvijas ekonomika, karš notiks kā ieplānots. Valdība beidzot ir noteikusi vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus, par vienu no galvenajiem mērķiem izvirzot pēc iespējas ātrāku sabiedrības militarizāciju:
- valsts aizsardzībai 2018. gadā tiks atvēlēti 2% no IKP. Valsts budžeta ietvaros pirmkārt tiks palielināts ārējās aizsardzības un iekšējās drošības jomas finansējums.
Nākamās prioritātes Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbu sarakstā ir:
- sameklēt līdzekļus veselības aizsardzības un izglītības jomai (šobrīd jau ir nolemts palielināt valsts budžeta deficītu, taču tam vēl ir nepieciešama Eiropas Komisijas atļauja);
- palielināt minimālo algu un ieviest progresīvās nodokļu likmes principu (atņemt turīgajiem, atdot trūcīgajiem);
- pastiprināt nodokļu iekasēšanas kontroli - iekasēto nodokļu apjoma īpatsvars pret IKP tiks palielināts līdz 1/3, galvenokārt pateicoties līdzekļiem, kuri tiks rasti ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā.
Naftas cenu krituma dēļ šogad vidējās inflācijas prognoze ir samazināta no 0,8% līdz 0,2%, taču nākamajā gadā cenas var atkal kāpt (ja naftas cenas sāks atspēlēt savu pazeminājumu), un inflācija sastādīs 2,8% (iepriekšējā prognoze - 2,3%).
Darba meklētāju īpatsvars Latvijā samazināsies no pagājušā gada 10% līdz apmēram 8%. Taču ne jau tādēļ, ka valstī tiks radītas jaunas darbavietas, bet gan tādēļ, ka demogrāfisko problēmu dēļ samazināsies brīvā darbaspēka apjoms.
Toties pārējie nodarbinātie varēs rēķināties ar algas pielikumu. Bruto nominālās darba algas pieaugums 2016. un 2017. gadā būs aptuveni 6% apmērā.